otrdiena, 2016. gada 20. septembris

Dzejas diena Ikšķilē



         15. septembra vakarā pļaviņā pie Ikšķiles skolas pulcējās dzejasmīļi – rakstītāji un

klausītāji, lai svinētu Dzejas svētkus. Šoreiz nebija aicināti ciemos atzīti lieli dzejnieki,

bet savus sacerētos pantus runāja Ikšķiles vidusskolas skolēni, absolventi un daži

pieaugušie jau ar iesirmām galvām. Un secinājām, ka šāgada dzejas raža laba – gan

satura, gan formas ziņā nav jākaunas pat no bargiem kritiķiem.

Atceros, kad Rainim svinējām 100. jubileju, Latvijā notika pirmās Dzejas dienas pie

pieminekļa Esplanādē. Kā mēs, studenti, toreiz tur skrējām! Kā Rīgas skolu jaunieši

veselām klasēm devās pie Raiņa klausīties dzeju! Kā ļaudis pulcējās ar ziediem rokās,

apgarotām sejām satikt un redzēt vaigā savus iemīļotos dzejniekus, nopirkt viņu

grāmatas!

           No tā laika šis jaukais dzejas lasīšanas un klausīšanās brīnums notiek joprojām

Latvijā, Dzejas dienu pasākumi noris skolās, klubos, muzejos, brīvā dabā...

Arī Ikšķilē, kur palaikam ir bijusi tik poētiska gaisotne, vienmēr septembrī ir skanējusi

dzeja – gan skolā, gan pie Daugavas ar “ lielo” dzejnieku piedalīšanos, gan Ikšķiles

800 gadu parkā pie akmens, bet pēdējos 3 gadus mēs, skolas ļaudis, esam

pievirzījušies tuvāk skolai, esam atraduši te jauku vietu pie “Domātāja” koka

skulptūras, kur patīk atrasties mūsu skolas bērniem. Vakara tumsiņā jauki mazu

gaismiņu raida skolēnu pašdarinātie gaismeklīši, aiz muguras turpat atrodas mūsu

mājvieta – skola, esam Ikšķiles centrā, mūs nevar nepamanīt; visi, kuri iet vai brauc

garām, apstājas un piedalās kopā ar mums šajā skaistajā mirklī un nenožēlo, bet

apņemas nākamgad atnākt atkal.

Šogad mūsu skolā mācību gada sākums ļoti trauksmains – Zinību diena, pēc nedēļas

– skolas 50 gadu jubileja, tagad – Dzejas dienu pasākums. Gāju un domāju, kā mūsu

skolotāji to spēj, jo viss tak ir jāsagatavo, jāpārdomā un bērni tam visam jāmotivē.

Nav tik vienkārši darbdienas vakarā pulksten 20.00 pie skolas sapulcināt kori un

dzejas runātājus Kā viņi tiks vēlā vakarā mājās? Te paldies vecākiem, kuri ne tikai

atved savus bērnus, bet arī paši piedalās kā klausitāji.

         Mūsu literatūras skolotājas māk tik radoši strādāt stundās, ka dzeja top nepārtraukti,

ne tikai septembrī, kad labākie un drošākie rakstītāji to norunā visiem priekšā;un

apbrīnojami, ka daudz ir labu rakstītāju visās klasēs, sākot jau no 6. un līdz pat 12.

         Mums vēl ir prieks par to, ka dzejas pasākumā katru gadu ierodas ar saviem

dzejoļiem arī bijušie absolventi, kuri jau ir studenti tagad. Šogad ciemos ieradās

Santa Verigo, Ingus Mačkalanovs, Lauris Strepmanis, Daniels Dijevs. Tātad skolas laikā

iedibinātā tradīcija saista ar skolu arī vēlāk, ja viņi tik labprāt vēl piedalās. Ir sajūta, ka

jaunie cilvēki nekautrējas iznākt priekšā un runāt dzeju, bet to dara ar lepnumu. Tas

reizē ir arī audzinoši, mūsu tagadēji skolēni jūtas drošāki, uzstājoties reizē ar viņiem.

Ceturtdienas vakara dzejas pasākumu, kā vienmēr, kuplināja skolas kora dziesmas,

ko varēja dziedāt arī visi dalībnieki, jo dziesmu lapiņas tika izdalītas. Šogad par godu

komponistam jubilāram Imantam Kalniņam skanēja viņa dziesmas.

        Prieks, ka dzejas pasākumā piedalās ar saviem dzejoļiem arī skolotāji; šogad ( kā arī

citus gadus ) tā bija Velga Pujāte. No Ikšķiles iedzīvotājiem- mūsu skolas bijusī

skolniece Paula Lūcija Lejiņa, kurai jau pietiekama pieredze dzejas lauciņā,

bet mūziķis Jānis Rijnieks ņēma dalību un iepriecināja klausītājus gan ar dziļi

filozofiskiem, gan zobgalīgi draiskiem pantiem labā dzejas meistarībā.

Pasākums bija ļoti jauks, saturīgs, pārdomāti noorganizēts, ļoti audzinošs, kurā

savijās gan skolas bērnu, gan absolventu, gan Ikšķiles iedzīvotāju devums. Jauki, ka to

atzīmēja vakara noslēgumā arī Ikšķiles Kultūras pārvaldes vadītāja Dace Jansone,

uzslavējot skolas pedagogus, īpaši mūzikas un literatūras skolotājas un pasākuma

vadītājas Zani Bēķi un Ingunu Bērziņu.



Skolas muzeja pedagoģe Anna Indāne


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana