piektdiena, 2016. gada 25. marts

Radīšana, Gaidīšana. Piedzimšana

Radošas skolotājas slavinājums esejā

Nupat skolēnu brīvdienu nedēļas sestdienā Rīgā Kara muzejā noslēdzās Latvijas Skolu muzeju biedrības organizētais eseju konkurss “ Eseja par skolotāju”, veltīts mūsu slavenā skolotāja Jāņa Grestes 140. dzimšanas dienai.Uz šo sarīkojumu uzaicinājumu saņēma arī Ikšķiles vidusskolas muzeja pedagoģe un 12. klases skolnieks Rihards Saksis, kurš konkursam bija iesniedzis eseju par savu latviešu valodas un literatūras, un teātra mākslas skolotāju Zani Bēķi. Radošais darbs par skolotāju bija iepaticies žūrijai, un tās autors un skola, arī skolas muzejs  saņēma atzinību un diplomus.

Gribas dažas rindkopas no Riharda esejas citēt:

“Atraktīvi skolotāji, kuri savu darbu neuztver tikai kā pienākumu, kura dēļ viņi katru rītu mostas un sāk savu darba dienu, manuprāt, ir nozīmīgākā radošās izpausmes sastāvdaļa. Ar lepnumu varu teikt, ka Ikšķiles vidusskolā tādu skolotāju netrūkst, un viena no šīm skolotājām ir Zane Bēķe.

 “Zem Zanes Bēķes spārna” esmu piedalījies vairākos literārajos uzvedumos: „Meitenei no manas klases” O. Vācieša jubilejas gadā pēc viņa dzīves un dzejas, „Radīšana. Gaidīšana. Piedzimšana.” ar Jāņa Petera dzeju, Iļģu dziesmām un pašu dalībnieku stāstiem par savu piedzimšanu; ar šo uzvedumu tikām uzaicināti piedalīties folkloras festivāla “Baltica 2016” Pirts dienā Brīvdabas muzeja Kurzemes sētā, kā arī iestudējumā  „Ulubelieši”, kurā man uzticēts Tumšā bruņinieka tēls, pēc novadnieces rakstnieces Noras Ikstenas pasakām. Visi uzvedumi ir piedzīvojuši vairākas uzstāšanās reizes arī ārpus skolas un guvuši panākumus valsts un starpnovadu mazās formas uzvedumu skatēs.

Lai gan skolotāja Bēķe vienmēr savus aktierus ir pozitīvi iedvesmojusi un reti kad pateikusi kādu skarbāku vārdu, viņa noteikti arī nebūs tā, kura pie pirmajiem panākumiem skries klāt un slavēs. Uzslavām un atzinībām ir savs laiks, tāpat kā darbam, ko ieguldām uzvedumu īstenošanā. “Brīvprātīgi piespiedu kārtā,” kā to saka pati skolotāja. Lai pārliecinātu, ko es saprotu ar tiešām izcilu skolotāju, citēšu amerikāņu aktieri Dž. K. Simonsu no filmas „Atsitiens”: „Es tur mācīju, lai dzītu cilvēkus pāri tai robežai, kur beidzas tas, kas no viņiem tiek sagaidīts. Tas ir absolūti nepieciešams, citādāk mēs pasaulei laupām nākamo Čārliju Pārkeru.” Tas, manuprāt, ir tas, ko tik labi dara skolotāja Zane Bēķe. Viņa apzinās, ka šis ir ne mazāk svarīgāks darbs par skolēnu mācīšanu latviešu valodas un literatūras stundās. Darbs, kurš ir nepieciešams sabiedrības izaugsmei un kurš tā īsti nav novērtējams ar algu. Pateicoties skolotājai Zanei un tam, ka viņa mani, cilvēku ar monotonu balsi un atslābušu sejas izteiksmi, iepazīstināja ar teātra burvību, es absolventu žetona vakara izrādē „Atgadījums ar Metranpāžu” (autors Aleksandrs Vampilovs) esmu titullomas atveidotājs, jo tiku izdzīts no savas komforta zonas. Noteikti esmu tikai viens no daudziem, kurš skolotājai Zanei Bēķei var par to pateikties.”

                                                                                Skolas muzeja pedagoģe A. Indāne

 


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru