svētdiena, 2013. gada 3. novembris

Ko ES pilsonim nozīmē latviešu valoda?


     Mana dzimtā valoda ir latviešu valoda. Kādam tā ir vācu vai franču valoda. Mums katram ir sava dzimtā valoda. Bet ko citiem Eiropas Savienības pilsoņiem nozīmē latviešu valoda? Vai viņi to ir dzirdējuši? Vai mūsu valodā runā arī citur Eiropā? Šie ir jautājumi, ko daudzi latvieši sev uzdod.
     Nu jau Eiropas Savienībā ir 28 valstis, tai skaitā, protams, arī mūsu Latvija. Mūsu latviešu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Latviešu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupai, taču ir diezgan daudz latviešu valodas pratēju ārpus mūsu valsts. Lielākās latviešu valodas pratēju kopienas ārpus Latvijas ir Īrijā, Krievijā, ASV, Vācijā, Zviedrijā, Austrālijā un arī Brazīlijā. No minētajām valstīm Vācija, Zviedrija un Īrija ir Eiropas Savienības sastāvā. Tātad nemaz nav tā, ka vienīgā valsts Eiropā, kur ir pazīstama latviešu valoda, ir tikai pati Latvija.
     Vācija ir viena no tām valstīm, kurā patiešām latviešu valoda ir diezgan zināma. Pēc personīgās pieredzes varu dalīties ar informāciju. Visi cilvēki, ar ko esmu iepazinusies Vācijā, patiešām zina, kas tā tāda Latvija ir un kur tā atrodas. Latviešu valoda viņiem ir dzirdēta un zināma. Vācijā dzīvo arī mani ģimenes draugi, bet manas vecmāmiņas māsas draudzene ir precējusies ar vācieti. Viņiem ir dēls, kurš runā gan vāciski, gan nedaudz arī latviski. Viņa sieva ir vāciete, bet arī viņa prot pāris vārdus pateikt latviski. Nesen viņiem piedzima meitiņa, un abi vecāki nolēma, ka arī meita būs tā, kas mācēs runāt kaut nedaudz latviski. Es ticu, ka ir daudzi latvieši, kuru draugi dzīvo ārzemēs un tur izplata latviešu valodu, vai arī draugi, kas nav latvieši, dzīvo citur, bet mācās latviešu valodu.
     Tāpat jauniešu un studentu apmaiņas programmas iemāca jauniešiem dažādas valodas. Arī mūsu skolā ir bijuši viesskolēni no citām pasaules valstīm un no vairākām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pie mums ir bijusi vāciete, kas noteikti latviešu valodu ir aizvedusi atpakaļ uz savu dzimteni. Ir bijis arī puisis no Meksikas un divas meitenes no Taizemes, kas ļoti labi gada laikā iemācījās latviešu valodu un, aizbraucot atpakaļ uz savām mājām, turpina to mācīties un runāt ar Latvijas draugiem latviski. Tāpat arī bijušie viesskolēni pēc apmaiņas programmas noslēgšanās brauc atkal ciemos pie saviem draugiem uz Latviju. Arī šogad mūsu skolā ir viena apmaiņas studente no Taizemes, un viņa mācas manā klasē. Viņa cītīgi mācās latviešu valodu, un es ticu, ka viņa, atgriežoties savā dzimtenē, arī saviem draugiem kaut nedaudz pamācīs mūsu valodu un pati noteikti turpinās to mācīties.
     Latvija nav vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā tiek runāts latviešu valodā. Mūsu valodu zina arī citur Eiropas Savienībā un ne tikai. Tā ir pazīstama visā pasaulē. Mūsu valoda ir bagāta, un to nesakām tikai mēs. Arī no daudziem cittautu pārstāvjiem ir pietiekami dzirdēts – jā, latviešu valoda ir grūta, bet tā ir ļoti interesanta un piesaistoša, man tā patīk un es to mācos. Mūsu valoda ir stipra. Mūsu valoda ir varena. Ticēsim tam un ļausim valodai zaļot un plaukt! Mēs neesam vieni Eiropas Savienībā, kas mīl un ciena latviešu valodu. Tā ir tuva daudziem.

Marija Taborska, Ikšķiles vidusskolas 10. kl. skolniece


     Vai maz ES pilsonis zina, kas ir Latvija un to, kādā valodā mēs runājam? Vairumam atbilde būtu noliedzoša. Esmu drošs, ka, ja latviešiem jautātu šo pašu jautājumu, tikai par kādu citu ES valodu, tad atbilde nemainītos, jo tā nav tēma, par kuru mēs domājam ikdienā vai vispār jebkad. Pie tā es vainoju ne tik daudz tautu, bet valdību, kura mūsu valsti nepārstāv pietiekami pārliecinoši, lai mēs spētu lauzt stereotipus par mūsu valsti un piesaistītu ES uzmanību šeit notiekošajam.
     Godīgi sakot, esmu pārliecināts, ka daudziem ES pilsoņiem nevarētu būt vēl vairāk vienalga par mūsu valodu tāpat  kā mums par viņu. Protams, daži domās, ka tas ir skumji, un es esmu viens no viņiem, jo tas parāda to, cik ļoti mūs „interesē” kultūras mantojums.  Manuprāt, līdz tam, lai mūsu valoda ES pilsonim kaut ko nozīmētu, vēl ir jātiek, jo būsim atklāti, reti kurš zina, ka Latvija ir valsts. Lai arī cik ļoti politiķi necenstos mums ieskaidrot, ka esam ES un visiem mēs rūpam, tā nav un nebūs, kamēr mēs nepacelsim balsi un neliksim par sevi manīt. Jo problēmas ir, un tās ir jārisina, nevis no tām jāizvairās. Latviešu paliek arvien mazāk, līdz ar to arī cilvēku, kas runā latviešu valodā. Kamēr nesakārtosim šo problēmu valsts līmenī, kauns pat par Eiropu runāt.
     Valodas pētnieki uzskata, ka pēc pāris desmitiem gadu latviešu valoda varētu tikt uzskatīta par mazākumtautību valodu. Vai to zinājāt? Nē? Nu, lūk, ar to arī sāksim. Jāizskaidro šī problēma ne tikai Latvijas pilsoņiem, bet visiem ES pilsoņiem. Un tas jau varētu iedēstīt pirmo domu par mūsu valsti un valodu. Jūs taču nedomājat par to, par ko nekad neesat dzirdējuši. Varbūt ES pilsoņu uzmanības piesaistīšana liktu šim jautājumam sakustēties arī mūsu valsts līmenī. Mums ir jācīnās par valodas saglabāšanu, par cilvēku paturēšanu Latvijā. Ir par to jārunā. Un varbūt vienu dienu ES pilsonis citiem stāstīs par mūsu valodas skaistumu un tautu, kas tajā runā.
     Neinformētība mūs ievedīs lielākā postā nekā zagšana. Godāsim valodu, kurā runājam, lai tā godātu mūs, pēc mūsu aiziešanas un mūžam paliktu kā kultūras mantojums, ja arī pienāks tā diena, kad būsim mazākumtautība, par kuru dzirdējis retais! Citi varēs atskatīties un teikt, ka mēs nesām savu valodu par spīti svešām varām un slinkiem politiķiem.

Rihards Saksis, Ikšķiles vidusskolas 10.kl. skolnieks

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru