sestdiena, 2013. gada 23. marts

In memoriam

Visiem kopā un katram savs…Imants Ziedonis

    „Portrets locījumos“ – tāds nosaukums dots 1979. gadā uzņemtajai Rīgas kinostudijas dokumentālajai filmai par Imantu Ziedoni. Dzejnieks ļauj ieskatīties savā dzīvē, atbildot uz 7 jautājumiem, sākot ar nominatīvu un beidzot ar vokatīvu.
         Tagad viņa portretu lokām mēs… Un tāds ir iznācis Imants Ziedonis mūsu dzīves gramatikā…

Nominatīvs. Kas?
Imants Ziedonis  ir ne tikai dzejnieks, bet domātājs.
                              ir kas vairāk par dzejnieku, viņa domas liek domāt citiem.
                              ir mūziķis, un dvēseles stīgas – viņa instruments.
                              ir noklusēto jūtu tēvs.
                              vienmēr dzīvos latviešu sirdīs.
                              ir mūsu tautas lepnums.
                              spēj rast iespējamo no neiespējamā.
                              ir unikāls savā vienkāršībā.

Ģenitīvs. Kā?
Imanta Ziedoņa dzeja pieskaras ikdienišķām lietām visneikdienišķākajā veidā
                             dzeja ir latviešos, tā ir latvieši.
                             dzeju lasīs arī mani bērni.
                             dēlu sauc Rimants.
                             epifānijas paver jaunu skatu uz pasauli.
                             dzejoļi ir kā saules stars pielijušā dienā.
                             vārdos var visu pasauli izsacīt.
                           
Datīvs. Kam?
Imantam Ziedonim dzīve nav beigusies.
                                   piemīt liels spēks iedvesmot.
                                   nekas nav „tikai“- pat mazākais ir emociju plašās gammas vērts.             
                                   piemīt talants, kāds ir tikai retajam.
                                   ir savs unikāls skatījums uz visu.
                                   ir bijusi raiba jaunība.
                                   paldies saka visa latviešu tauta.
                                   ir gaiša galva un tīra sirds.
                                   pieder mūsu sirdis.
                                   Dievs ir devis brīnumainas prasmes.
                                   piemīt spēja sajust dvēseli arī nedzīvām lietām.
                                  
Akuzatīvs. Ko?
Imantu Ziedoni nemīlēt nav iespējams.
                            visvairāk atcerēšos, būdama vienatnē ar sevi un savām lietām.
                            mīl, godā un ciena latviešu tauta.
                            es apbrīnoju.
                            mēs pazīstam caur viņa darbiem.
                            mēs neaizmirsīsim.
                            nepietiek pazīt, viņš ir jāmīl.
                            var celt mākoņos par to, ko viņš ir atstājis uz zemes.
                            mēs agrāk vai vēlāk visi satiksim.
Instrumentālis. Ar ko?
Ar Imantu Ziedoni mēs tiekamies, lasot dzeju, epifānijas, Leišmalīti.
                                  var uzspēlēt vārdu spēles.
                                  mēs tiešām varam lepoties.
                                  ceļojums sevī un pasaulē, nepakustoties no vietas, ir garantēts.
                                  visi ir pavadījuši laiku...dzejā noteikti.
                                  mēs domās varam aizklīst citās dimensijās.
                                  nekad nav garlaicīgi.
                                  sirdī dzīvo latviešu tauta.
                                  mēs esam kā viens vesels.
                                  es pārdzīvoju arī grūtākos dzīves brīžus.
                                  pavadītie vakari ļāva iepazīt dzeju, to patiešām sajust.
                                  neaizgāja viņa darbi – mūsu tautas dārgais mantojums.
                                 
Lokatīvs. Kur?
Imantā Ziedonī pukstēja zelta sirds.
                            bija maģija, tikai tas izskaidro viņa ģenialitāti.
                            dzīvoja brīnišķīga iztēle un dzīves uztvere.
                            dzima vīzijas, kuras pārvērtās par īstenību.
                            slēpjas viņa pasaule.
                            bija daudz gaišu domu.
                            Latvija ir mūžam plaukstoša.
                            vienmēr dzīvojis sajūtu un domu karuselis.
                            mājoja īsts latviešu gars, un viņš ar to dalījās.
                            bija kas tāds, kas aicināja dziļāk dzejā.
                            saduras pasaules, un no to lauskām dzimst vārdi.
                            dzīvoja dzejoļi, bet tagad pats Imants dzīvo dzejoļos.

Vokatīvs (bez jautājuma) !
Augsti godātais dzejniek!
Ziedoņa kungs!
Imant!
Imi! Imantiņ!
Mēs Tevi mīlam, un Tu vienmēr paliksi mūsu sirdīs!
Jūs esat un būsit mūsu tautas godājamākais dzejnieks!
Mīļais Imant, Tu neesi zudis - Tu tikai neesi klāt....
Lai Tev vieglas smiltis!
Jūs dzīvosit vēl ilgi mūsu atmiņās!
Jūs būsit mūsu dzejas pieturzīme!
Paldies!
Jūs esat mūsu iedvesmas un gudrību avots!
Jūs atstājāt latviešiem mantojumu, tik lielu, ka jādomā – vai mēs to esam pelnījuši?

Vai absolūtā pieturzīme tiešām ir ceļa gals?



                                                                      Ikšķiles vidusskolas 12. klases skolēni

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru