trešdiena, 2012. gada 24. oktobris

Ar ko es varu lepoties



Ar ko es varu lepoties?
   Katram no mums ir, ar ko lepoties. Kaut vai kas tāds, kas pašam neliekas tik nozīmīgs. Bet vienmēr der atcerēties, ka no katra mazumiņa reiz izaug kas liels.
Es lepojos ar to, ko es daru, ko esmu sasniegusi un vēl sasniegšu. Visvairāk es lepojos ar to, ka esmu latviete. Lepojos, ka dzīvoju Latvijā. Nekur himna neskan tik patriotiski kā Latvijā, stāvot pie Brīvības pieminekļa zem Mildas turētajām trim zvaigznēm mūsu valsts dzimšanas dienā  - 18. novembrī. Karogs nekur nav tik asins sarkans kā šeit. Jūs teiksit: „Katrai valstij ir sava himna un karogs!” Bet vai katrā valstī vairāki desmiti tūkstoši tautiešu sanāk vienkopus un dzied savas tautas spožākās dziesmas, dejo tautas dejas un sajūt kopības garu?
   Ne tikai es, bet katrs no mums lepojas ar Dziesmu un deju svētkiem. Ik pa pieciem gadiem mazā latviešu tauta parāda, cik spēcīga tā ir, vienojoties dziesmā un dejā. Tās ir neaizmirstamas un neaprakstāmas sajūtas, kad četrdesmit tūkstoši cilvēku diriģenta vadībā Mežaparka Lielajā estrādē dzied vienu noti. Skudriņas pārskrien ķermenim. Tāpat tūkstošiem dejotāju lec polku. Neaizmirstami!
   Ne velti  šie svētki ir iekļauti UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā. Kāds gods! Ne velti arī tūristi brauc skatīties tos. Viņi brīnās. Pasaulē tik maz zināma un skaitliski neliela tautiņa rada šādus svētkus un emocijas. Tas pierāda, ka mēs esam spēcīgi!
   Tagad es jūsminos par svētku varenumu, bet kā bija agrāk? Pirmie latviešu dziesmusvētki, kas bija aizsākums lielajiem svētkiem, notika nelielā Vidzemes ciematiņā – Dikļos. Sanāca un sabrauca apkārtējās apkaimes kori, un notika lielā dziedāšana. Un tas apliecina manis iepriekš teikto, ka no katra mazumiņa reiz izaug kas liels.
   Jau nākamgad mūsu Latvijai svinēsim 95 pastāvēšanas  gadus. Jau nākamgad Latviju rībinās Dziesmu un deju svētki. Jau nākamgad mūs gaida labāka nākotne. Bet jau rīt tu vari doties padarīt savu un Latvijas dzīvi labāku. Lepojies!

                                                                             Laura Andrijonoka, Ikšķiles vidusskolas 9.b kl. skolniece

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru