pirmdiena, 2012. gada 30. janvāris

Radošie darbi..

Antiņš nonāk pie debesu vārtiem un pasaka, ka ir latvietis

              Antiņš beidzot bija piepildījis savu sapni un nokļuvis debesīs. Pa ceļam uz debesīm viņš bija pārdomājis visu savu dzīvi, atcerējies visus savus grēkus un daudz domājis, vai viņa dzīve uz Zemes bija pilnvērtīga un laimīga. Kad Antiņš jau bija nonācis līdz debesu vārtiem, viņš beidzot bija izdomājis, ka viņa dzīve ir bijusi stresa pilna un diezgan neinteresanta, jo viņš bija ļoti apzinīgs, un šī viņam piemītošā īpašība neļāva Antiņam izbaudīt dzīvi un iegūt tajā pieredzi, neatkarīgi no tā, vai pieredze ir pozitīva vai negatīva. Tomēr apzinīgais dzīvesveids, viņaprāt, viņam deva garantiju iekļūt iekšā pa debesu vārtiem.
              Te nu viņš bija nonācis. Antiņš stāvēja tieši debesu vārtu priekšā, kurus sargāja eņģelis. Antiņš lūdzās eņģelim, lai viņš laiž Antiņu iekšā, bet viņa lūgumi tika noraidīti. Eņģelis lūdzējam norādīja, ka viņš vēl nav izbaudījis un pietiekoši pieredzējis dzīves tumšās un gaišās puses. Antiņš negribīgi, bet tomēr piekrita eņģelim, un nu jau ar bēdīgu sejas izteiksmi grasījās atgriezties uz Zemes. Bet tad pēkšņi Antiņš sastinga, jo viņam radās spoža doma. Antiņš izdomāja norādīt eņģelim, ka viņš sirdī un dvēselē ir latvietis. Pēc tāda teksta eņģelis apdomājās un žēlsirdīgi ielaida Antiņu debesu vārtrūmē.
              Antiņš vairs neslēpa neviltoto prieku, ka atkal ir panācis savu, pateicoties savai nacionālajai identitātei. Antiņš bija lepns, ka ir latvietis. Tagad Antiņam bija pārliecība, ka latviešu tauta ir svēta tauta. Šī tauta, izciešot grūtības, bija pierādījusi savu individuālo un kolektīvo spēku, vienotību un latviskumu. Tieši tādēļ arī Antiņš tika paturēts debesīs.

                                                                               Uģis Polis 12. b klase




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru