ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Lāčausis 2011.



Tradīcijas – kaut kas ar ko var lepoties ne tikai mūsu valsts, bet arī Ikšķiles vidusskola. Patiesībā, domāju, ka, jautājot bijušajiem skolēniem – ar ko jums saistās Ikšķiles vidusskola, pirmās lietas, kas ienāks prātā būs – nepārspējamie Žetonu vakari, kuri mūsu skolā ir patiešām īpaši un, otrkārt, tas noteikti, būs ”Lāčausis”, kas ir kļuvis par skolas neatņemamu tradīciju.

Kā jau zināms, ”Lāčausis” ir pasākums, kurā stiprie un sportiskie puiši no mūsu un sadraudzības skolām savā starpā sacenšas par to, kura klase būs stiprākā un nobeigumā arī par to, kurš no puišiem tad būs pats stiprākais individuālajā sacensībā. Varētu domāt, ka šajā pasākumā viss tiek attiecināts tikai uz zēniem, taču tā nav, mēs (meitenes) ļoti labi zinām, ka bez mūsu atbalstīšanas un līdzi jušanas viņiem nemaz nebūtu interesanti sportot.

Šogad zēnus sagaidīja 13 uzdevumi, kurus tiešām varēja izpildīt un izturēt tikai paši sportiskākie un spēcīgākie puiši. Par viegliem tos, manuprāt, nenosauktu neviens. Taču bija prieks skatīties, ka visi mēģināja, centās, cik spēdami, un nepadevās pie pirmajām sāpēm, kā saka, turējās līdz pēdējam. Visjautrākais un vienīgais „atpūtas” uzdevums bija kāršu ķeršana. Bija interesanti gan vērot, gan šķiet, ka arī pildīt, jo izskatījās patiešām smieklīgi, kā viens komandas dalībnieks, nostājies uz krēsla, met kārtis un pārējie, stāvot aiz līnijas, cenšas tās noķert, taču, beigās, protams, izrādījās, ka arī tas nav tik vienkārši, kā izskatās. Patiesībā, tā jau arī jābūt, ja uzdevumi nebūtu grūti, tad taču nemaz nevarētu noskaidrot, kurš no viņiem ir stiprākais, veiklākais un visādi citādi cienīgākais, lai sauktos par ‘’Lāčauša 2011’’ uzvarētāju. Viens no uzdevumiem norisinājās arī mūsu jaunajā stadionā. Tas pat, iespējams, bija pats grūtākais, jo grādi uz termometra svārstījās ap nulli un visi sportotāji bija manāmi nosaluši, taču mūsu stipriniekiem nekas nav šķērslis, aukstums jau nu noteikti ne. Vienīgais, kas, manuprāt, pietrūka bija lielā piepūšamā atrakcija.

Par uzvarētājiem šogad tika pasludināti mūsu nu jau pastāvīgie viesi – Ogres Valsts Tehnikums (10.-12. klašu grupā), otrajā vietā atstājot Ikšķiles vidusskola 10. klasi un trešajā - Lietuvas vidusskolu. Pamatskolas grupā pirmā vieta Ikšķiles vidusskolas 9.a klasei, otrā – Ikšķiles 9.b klasei, bet trešā- mūsu viesiem no Lietuvas. Individuālajās sacensībās pamatskolas grupā pirmā vieta Tomam Ābeltiņam, bet vidusskolas grupā – Jēkabam Bitānam.

Sacensības organizēja skolēnu pašpārvalde sadarbībā ar sporta skolotāju Iļju Nazārovu. Paldies skolas ēdnīcai IK "Starpbrīdis", kas sagatavoja garšīgas balvas sacensību uzvarētājiem.


Pēdējā laikā, kad daudziem diemžēl atkal un atkal nākas apšaubīt visapkārt dzirdamos tematus par valsts valodu, sarūkošo patriotiski noskaņoto cilvēku skaitu, ticību valstij, zemei un tās vadītājiem, manuprāt, šādas tradīcijas mūsu tautai nozīmīgākajos datumos palīdz mums atcerēties, ka esam stipri, ka mūsos ir spēks un mēs nepadodamies. Šie datumi atgādina to, ka mūsu vecvecāki ir izcīnījuši un uzcēluši mums valsti, ka viņi tai ir ticējuši ar visu sirdi un dvēseli, lējuši asinis un asaras, lai mēs šodien lepni varētu teikt, ka dzīvojam Latvijā. Lepnums un ticība, tas ir tas, kas šobrīd mums ir tik ļoti nepieciešams, mēs nedrīkstam uzgriezt muguru savai zemei, kad tai visvairāk esam nepieciešami. Tādēļ mums visiem IR jāiet lāpu gājienā, mums ir jāaizdedz svecīte 11. novembrī, mums ir jāpiesprauž pie krūtīm Latvijas karodziņš un jānēsā tas ar lepnumu, lai apkārtējie redz, ka es esmu latvietis un ar to lepojos, es mīlu savu zemi un par spīti grūtajiem laikiem, es ticu tās nākotnei!


Adele Sāmite, Ikšķiles vidusskolas 12.a klase


Nav komentāru:

Komentāra publicēšana