ceturtdiena, 2011. gada 24. novembris

Krāsainā balle

Kā jau zināms, šogad ir nomainījusies lielākā daļa meiteņu, kas darbojas skolēnu pašpārvaldē. Līdz ar to, daudzi no mūsu pienākumiem, patiesībā, ir visai liels izaicinājums.  Viens no pirmajiem, salīdzinoši lielajiem uzdevumiem, bija rudens balles organizēšana.


Atceros, kā 11 gadu vecumā stāvēju pie spoguļa, nervozi knibinot rozā velveta sarafāna maliņu, jo biju nolēmusi doties uz savu pirmo balli. Labi zināju, ka ballē būs skolā vecākās  meitenes un, kas faktu padara vēl biedējošāku, lielie puiši, tādēļ izlēmu, ka ar manis pašas dabīgo skaistumu vien nepietiek un uzlikt vaigu sārtumu būtu vareni laba doma. Protams, mans stāsts beidzas tieši tā, kā liela daļa cilvēku to būtu prognozējuši un vaigu sārtums šajā situācijā būtu drīzāk saucams par sejas sārtumu. No  mājas ārā tādā paskatā netiku laista, par ko es briesmīgi sapūtos un biju neizpratnē, kas vainas manām vaigu sārtuma uzklāšanas prasmēm. Mamma rūpīgi notīrīja manu kosmētiku un uzkrāsoja nedaudz rozā lūpu spīdumu. Ar „lūpeni”, kā es to saucu, bija pietiekami, lai es justos kā īsta dāma, tādēļ ātri vien aizmirsu, ka man jādusmojas uz mammu, par to, ka viņa man pirmīt pateica, ka izskatos pēc klauna. Pa ceļam satiku draudzenes, iegāju veikalā nopirkt lielo cepumu paku un drīz  vien ierados skolā. Tikpat spilgti atceros violetās, zilās un oranžās prožektoru gaismas, kas manas neapradušās acis pamatīgi apžilbināja, ļoti garus, dejojošus cilvēkus un apdullinoši skaļu mūziku. Tas viss mani ārkārtēji fascinēja. Atnācu mājās ap desmitiem vakarā. Biju pārgurusi tik ļoti, ka knapi kustējos, toties es biju tik laimīga! Ar milzīgu nepacietību gaidīju nākamo balli.


Tas, ko es ar savu stāstu gribēju pateikt ir tas, ka es ārkārtīgi ceru, ka vismaz pāris cilvēkiem no visiem, kas šo balli apmeklēja, izdevās radīt tādas pašas, mūžīgi paliekošas atmiņas.


Par pašu balli runājot, tā bija krāsainās, rudenīgās noskaņās un, man par lielu pārsteigumu, absolūti visi bija atraduši savā drēbju skapī kādu košu apģērba gabalu, kas bija piemērots balles tematikai. Attiecīgā noskaņā tika dekorēta arī mūsu skolas aktu zāle, kurā norisinājās balle – krāsainu prožektoru gaisma, kas atspīd no tā sauktās disko bumbas, burbuļi, dūmi un krāsainas virtenes, kas izdaiļoja tukšās palodzes.  Blakus aktu zāles durvīm bija iespēja nobildēties krāsainajā foto stūrītī. Izdevību pozēt skaistām fotogrāfijām izmantoja ne tikai mūsu pašu skolas skolnieki, bet arī viesi no E. Kauliņa Lielvārdes vidusskolas, kuri bija ieradušies visai prāvā skaitā. Paldies viņiem par to.


Kavējoties jaukajās atmiņās, nedrīkst piemirst par nākamās balles tuvošanos. Ticiet man, tā pienāks ātrāk nekā  gaidīta. Aicinu visus apmeklēt to, paskubināt neizlēmīgos klases biedrus un droši aicināt draugus no citām skolām.


Sabīne Bērziņa, 11. klase



Manuprāt, šī balle bija īpaša, jo tā bija pirmā šā gada balle.  Bija prieks skatīties, kā balles apmeklētāji bija ievērojuši balles tematiku „Krāsainā ballīte” un katrs bija saģērbies koši.


Redzot, kā balles apmeklētāji trakoja pie mūzikas un aktīvi piedalījās spēlēs, aktivitātēs, man bija gandarījums par to, ka piedalījos balles tapšanas procesā.


Mēs nebijām vieni. Ar mums kopā ballējās Lielvārdes skolas dalībnieki. Paldies viņiem par atsaucību un draudzīgo attieksmi!


Ballīte vārda tiešajā nozīmē bija krāsaina. Ceru, ka arī nākamā balle būs tikpat iespaidiem bagāta.


Marta Ose, 9.klase

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana