svētdiena, 2011. gada 13. novembris

Iedomāta prezidenta runa

Uzruna tautai 2011. gada novembrī


   Ir 2011. gada novembris. Šī diena pirms 93 gadiem Latvijai bija ļoti nozīmīga. 1918. gada 18. novembrī dzima Latvijas valsts.


   Šajā dienā mēs visi kļuvām par kaut ko vienotu. Par latviešu tautu. Par tautu, kura nu jau eksistēja arī oficiāli, nevis tikai garīgā līmenī. Neskatoties uz to, ka mūsu eiforija par neatkarību nebija ilga, mēs spējām pārciest karu, okupāciju, un līdz tam bijām vienoti. Toreiz mūs sašķēla 2. Pasaules karš. Bet šobrīd, 21. gadsimtā, Latvijas iedzīvotāji atkal pamazām aizplūst prom no valsts. Citi dodas uz ārzemēm mācīties, bet citi pārceļas  tur uz pastāvīgu dzīvi, atrod darbu un dibina ģimeni. Nav noslēpums, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju arī šobrīd plāno pārcelties uz dzīvi ārzemēs. Taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka esam viens veselums, viena vienība. Vienība, kurai jāturas kopā. Tāpēc es vēršos pie jums ar aicinājumu palikt Latvijā un nepakļauties tālo zemju valdzinājumam. Tikai paliekot kopā un cīnoties par Latvijas valsti, mēs varam šo zemi padarīt par labāku vietu, kur dzīvot.


   Ir klāt rudens. Laiks, kad uzvirmo politiskās kaislības. Un šis rudens nav izņēmums. Ir pagājuši nepilni divi mēneši, kopš brīža, kad darbu sāka jaunā, 11. Saeima. Es aicinu ikvienu no jums sekot līdzi notikumiem politikā. Neskatoties uz to, ka jaunajā Saeimā ir ievēlēts prāvs skaits deputātu bez iepriekšējas pieredzes, ir pierādījies, ka vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Galu galā politiķi ir tautas kalpi. Kalpi, kurus nepieciešams pieskatīt. Latviešu tautā ir spēks. Mūsos ir spēks. Spēks, kas atļauj mums Saeimas 100 gudrās  galvas arī mainīt. Un politiķi nedrīkst aizmirst, kas viņus ievēlēja un kuru labā viņiem jāstrādā.


   Ar šo uzrunu es vēlējos pateikt, ka mums visiem jāturas kopā un jāiesaistās valsts pārvaldes procesos. Tikai visi kopā mēs esam spēks! Tādēļ stiprināsim tautas vienotību un mīlestību pret  dzimteni, sirsnīgi sveicot Latviju 93. gadadienā un kopīgi nodziedot mūsu valsts himnu!


   Dievs, svētī Latviju!


 


Jānis Ozoliņš 11. klase

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana