otrdiena, 2010. gada 16. novembris

Ko,Latvija, Tev varu dot?

Virs debesīm ir debesis,


Virs cilvēkiem ir cilvēki.


Virs Tevis vairs nav nekā,


Tu- virsotne augstākā!


 


Tu esi kā okeāns- neizžūstoša,


Es kā sīka lāse- tevī plūstoša.


Tevī ir ticība, cieta kā klints,


Zinot, ka mājās reiz pārnāks Pērs Gints.


 


Tu esi pļava- gaišā, zaigā,


Mēs ziedu pērles Tavā vaigā…


Mūsu zemes uzplaukums


Ir katra zieda svēts pienākums!


 


Tu devi man saulainu rītu,


Tu pārsteidzi ar negaidītu lietu.


Es tev atpakaļ- smaidu,


Tu izjuti manu prieku!


 


Tu esi skābeklis, ko elpoju,


Tu esi zeme, uz kuras dzīvoju,


Tu esi krāsas, ko redzu,


Un dziesmas, ko dziedu…


 


  Mēs esam daļa no sirds,


Mēs esam daļa no tevis,


Tu esi zvaigzne, kas mirdz,


Spīdi pati no sevis.


 


Es tev uzticību dāvāšu,


Zaigās ziedu pļavas sargāšu,


Jo mūsu zemes uzplaukums


Ir katra zieda svēts pienākums!


Sanda Šulca, 10.klase


 



340717_c1SjNj[1]

3 komentāri: